KAS, KO, KĀ, KAPĒC :)?!
30.03.2024 DOSIMIES UZ MAĢISKAJIEM RAUDAS MEŽIEM UN VILKAČIEM PA PĒDĀM.
Par šo mežu sastopami stāsti un leģendas. Zintnieki teic, ka enerģētiskā spēka ziņā tas ne nieka neatpaliekot no Pokaiņiem. Raudas mežs īpašs ar to, ka šeit, kā nekur citur Latvijas dabā – novērojams izteikts enerģiju kontrasts. Te aci pret aci satiekas pozitīvā un negatīvā enerģija. Kāpiens Āža kalnā būs kā mazs piedzīvojums.
CIKOS UN CIK ILGI:
Maršruts ir ap 15 km garšs, sāksim 9:00 un mēs rēķināmies kopā uz 4h
VILKACIMA PA PĒDĀM:
Dabiska, brīžiem pat mežonīgataka, pati daba parūpējusies, ka visgrūtāk šķērsojams ir Vilka purns – sevišķi žoklis, bet visbaisāk izskatās rīklē.
SPĒKA VIETA-MAĢISKIE RAUDAS MEŽI:
Vietējie mēļo: enerģētiskās sistēmas ir dažādas – no galēji negatīvām līdz galēji pozitīvām. “Un abas ir tik cieši līdzās, kā nekur citur dabā nesastapsit.” Tā patiešām ir – robežšķirtne ir acīm redzama un ķermeniski izjūtama pie slavenā Draņķozola.
MELNEZERS:
Ezera tumšais ūdens, izskalotās koku saknes un purvainā apkārtne ir skaista, bet rada nelāgu auru. Jā, tas atrodas meža negatīvās enerģijas daļā. Runā, ka senatnē Melnezera tuvumā bijusi svētvieta ar upurakmeni, kur veikti dažādi rituāli. Agrākos laikos šeit baidījušies piestāt zirgi, jo jutuši ko nelāgu. Kāpēc tas tā, vēsta 1964. gadā pierakstītā Melnezera teiksma, kas stāsta par notikumiem 14. gadsimtā – par bruņinieka Kastiliāna un nekristītas bārenītes Rauduziņas mīlestību, kas nenieka neatpaliek no Turaidas Rozes leģendas. Tur, kur tagad ezers, slēpjoties no vajātājiem, pazuda mīlētāju zirgs Melnis. Tamdēļ ezers guvis Meļņezera vārdu, kas laika gaitā pārtapis par Melnezeru. Bet mežs, visticamāk, nosaukts Rauduziņas piemiņai.
Melnzers nav liels, taču ļoti dziļš, ar vairākiem dibeniem, tāpēc var būt bīstams, zina teikt katrs tukumnieks. Tieši šai Tukuma puses ezerā notiek visvairāk nelaimes gadījumu, tas ir vienīgais apkārtnes ezers, kur sezonas laikā dežurē glābēji. Par spīti statistikai, šī ir vietējo iecienītākā peldvieta, lai gan piepilsētā vēl ir Seklis un Jumpravas ezers. Taču tieši Melnezers bija pirmā pēc Otrā pasaules kara atklātā oficiālā peldvieta Latvijā.
Pārsimt metru no ezera mistiski skaistajā mežā izvietojušies trīs avoti, katrs ar savu seju un enerģētisko bāzi: tērces avots, geizeravots un lāmas tipa avots, ko nezinātāji notur par svētavotu. “Lai arī šajā dabas biotopā skaidri manāma cilvēka iejaukšanās, mežs tik un tā rada vientulības, atstumtības un nelāgu domu sajūtu,” iespaidos dalās iepriekšminētā blogere, virzoties no Melnezera uz Draņķozola pusi.